en-Izstrādājot jaunos likumprojektus, ir jāņem vērā Satversmes tiesas atziņas

Izstrādājot jebkādas jaunas likumprojektu iniciatīvas, likumdevējam ir jāņem vērā uz to brīdi jau pastāvošās Satversmes tiesas atziņas. 2021.gada 1.jūnijā Valsts prezidents Egils Levits saistībā ar Varakļānu novada jautājuma risinājumu atbilstoši Satversmei, norādīja:

[..] Latvija, kā tas noteikts Satversmes ievadā, ir tiesiska valsts, un no tā izriet Saeimas pienākums pildīt Satversmes tiesas spriedumus.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32.panta otrajai daļai - Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Diemžēl Mozaīkas novērojumi liecina, ka reālā prakse atšķiras no vēlamās prakses un teorijas, kā rezultātā likumdevējs mēdz ignorēt vai neņemt vērā Satversmes tiesas atziņas kādos būtiskos jautājumos.

Šoreiz konkrētais gadījums ir saistīts ar Saeimā 2021.gada 6.maijā steidzamības kārtībā 2.lasījumā pieņemto likumu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā", kas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī. Likuma grozījumi paredz, ka no 2022.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsta apmērs būs atkarīgs no tā, par cik faktiski audzināmiem bērniem vecumā no viena gada līdz 20 gadu vecumam persona saņem ģimenes valsts pabalstu. Līdz 2021.gada 31.decembrim pabalsta apmērs ir atkarīgs no tā, kurš pēc kārtas bērns ir piedzimis. Vienlaikus ar šiem grozījumiem likumdevējs ir noteicis iespēju vienam no laulātajiem, pamatojoties uz otra laulātā labprātīgu piekrišanu, saņemt ģimenes valsts pabalstu par visiem kopīgi audzināmajiem bērniem, ne tikai par saviem bioloģiskajiem bērniem. Iespēja laulātajam saņemt pabalstu par visiem ģimenē kopīgi audzināmajiem bērniem ir būtiska, jo no tā atkarīgs kopējais pabalsta apmērs. Līdz šim pabalstu par sava laulātā bērnu, kurš nav abu kopīgs bērns, otrs laulātais saņemt nevarēja. Lai šo iespēju izmantotu, laulātajam, kurš saņem ģimenes valsts pabalstu par savu bērnu, jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par labprātīgu atteikšanos no viņam piešķirtā pabalsta turpmākās saņemšanas, piekrītot, ka pabalstu turpmāk saņems otrs laulātais. Savukārt, laulātajam, kurš nav bērna vecāks, jāiesniedz iesniegums pabalsta piešķiršanai par šo bērnu.

Mozaīka vērš uzmanību uz faktu, ka likuma grozījumos sniegtās iespējas - saņemt palielinātu ģimenes valsts balstu - būtisks priekšnosacījums ir laulības fakts un, ja pāris dzīvo kopā nereģistrētā laulībā un audzina bērnus, kas nav abu kopīgie bērni, tad vienam no viņiem saņemt pabalstus par visiem bērniem tiesību nav. Mozaīka norāda, ka šādā formā pieņemtie likuma grozījumi ir izslēdzoši un tos nav iespējams piemērot tādām ģimenēm, kuras veido viendzimuma partneru ģimenes. Šāda situācija norāda uz likuma grozījumu neatbilstību Satversmei tiktāl ciktāl tiesības uz palielinātu ģimenes valsts pabalstu nav pieejamas viendzimuma partneru ģimenēm, kurās katram partnerim ir savi bērni, taču nevienam no partneriem nav tiesības atteikties no viņam piešķirtā ģimenes valsts pabalsta turpmākās saņemšanas, piekrītot, ka pabalstu turpmāk saņems otrs partneris, tādējādi palielinot ģimenes kopējo valsts atbalstu bērnu uzturēšanai.

Likumprojekts attiecīgajiem grozījumiem Saeimas prezidijam tika iesniegts 2021.gada 30.martā, proti, periodā, kurā Satversmes tiesa jau bija pasludinājusi 2020.gada 11.novembra spriedumu lietā Nr.2019-33-01, kurā Satversmes tiesa nosprieda atzīt Darba likuma 155.panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Satversmes 110.panta pirmajam teikumam. Savā spriedumā Satversmes tiesa norādījusi, ka Satversmes 110.panta pirmais teikums kopsakarā ar cilvēka cieņas principu un personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes. Tāpat Satversmes tiesa norādījusi, ka likumdevējam ir pienākums nodrošināt citstarp arī viendzimuma partneru ģimenes juridisku aizsardzību un paredzēt arī šādai ģimenei atbilstošus sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus, ievērojot vispārējos tiesību principus un citas Satversmes normas. Lai gan likumdevējs bauda noteiktu rīcības brīvību gan viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskā regulējuma, gan ģimenes sociālās un ekonomiskās aizsardzības pasākumu formas un satura noteikšanā, likumdevējam nav rīcības brīvības izvēlēties, vai šādai ģimenei vispār ir jānodrošina juridiskā aizsardzība, kā arī ekonomiskā un sociālā aizsardzība un atbalsts.

Tāpat likumprojekta virzības sākuma stadijā pirms tā pieņemšanas 1.lasījumā, Satversmes tiesa pasludināja 2021.gada 8.aprīļā spriedumu lietā Nr.2020-34-03, kurā Satversmes tiesa nosprieda atzīt Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr.1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 13.punktu, ciktāl tas attiecas uz mantojuma atstājēja pārdzīvojušo tā paša dzimuma partneri, kuram ar mantojuma atstājēju bija izveidota ģimene, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110.pantapirmajam teikumam. Šajā spriedumā Satversmes tiesa papildus iepriekš atzītajam norādīja, ka likumdevējam jārūpējas, lai tiesiskais regulējums nodrošina viendzimuma partneru ģimenēm ne vien formālu juridisku atzīšanu, bet arī juridisko aizsardzību un sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu.

Mozaīka uzskata, ka izstrādājot likuma grozījumus, likumdevējam bija pienākums ņemt vērā jau tajā brīdī pastāvošās Satversmes tiesas atziņas un norādījumus attiecībā uz likumdevēja pozitīvo pienākumu radīt jēgpilnu tiesisko regulējumu, kas nodrošina vienlīdzīgu juridisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību viendzimuma partneru ģimenēm. Likumdevēja rīcība tikvien kā aprobežojoties ar fakta konstatāciju par to, ka izstrādājamais regulējums nebūs piemērojams tādos gadījumos, kad nav noslēgta laulība (jo VSAA nevarēs konstatēt 3.personas tiesiskumu saņemt ģimenes valsts pabalstu par citas personas bērniem, nevarēs identificēt kopdzīves faktu, kā arī faktu, ka šī trešā persona audzina bērnu) neatbilst labas likumdošanas principam un cilvēka cieņas principam. Vienlaikus likumdevēja izstrādātais un pieņemtais likums tiktāl, ciktāl tas neparedz tiesības viendzimuma partneru ģimenēs bērna vecākam tiesības atteikties no ģimenes valsts pabalsta saņemšanas par labu otram partnerim, tādējādi radot iespēju palielināt viendzimuma partneru ģimenes pabalsta apmēru, kas saistīts ar bērnu aprūpi, neatbilst Satversmes 110.panta pirmajai daļai.

Mozaīka aicina likumdevēju un iesaistītās puses uzsākt darbu pie jauna likumprojekta izstrādes ar mērķi veikt grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, lai novērstu regulējumā identificēto problēmu un nodrošinātu viendzimuma partneru ģimenēs vecākam tiesības atteikties no ģimenes valsts pabalsta saņemšanas par labu otram partnerim, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgas tiesības un iespēju saņemt pilnvērtīgu valsts ģimenes pabalstu ģimenes atbalstam un aizsardzībai.